skatoties uz sevi agrāk un tagad, es saprotu, ka viena lieta nav mainījusies - es pievēršu lielu vērību sīkumiem.
piemēram, sniegam, debesu krāsai, skaitļu sakritībai, sirsniņu iezīmēšanai kalendārā... kāpēc? jo tā ir vieglāk, priecīgāk, labāk...
un šī sīkumu pamanīšana nav tikai pozitīvā virzienā vērsta. kad es no rītiem nevaru pamosties, es atceros (mēģinu atcerēties), ka sandrai ir jāceļas vismaz 2h agrāk nekā man. kad es čīkstu, ka man ir daudz jāmācās, es zinu, ka elīzei ir vēl vairāk jāmācās. kad man nāk miegs pēc 23:00, es iedomājos par to, ka jānim ir jāstrādā vēl vismaz 9h. kad man liekas, ka 3,5h braukšana līdz mājai ar autobusu ir šausmīga, es iedomājos, ka nellija brauc veselu mūžību. un tā iedomājoties par sev apkārt esošajiem cilvēkiem, var apkopot kaut mazliet prieka devas.
paliek tik labi, kad tu zini, ka neskatoties uz to, ka esi prom vismaz 3,5h attālumā, braucot ar autobusu, bet par tevi atceras!
lai ikvienam būtu kāds par ko atcerēties!
elza.
pirmdiena, 2012. gada 3. decembris
sestdiena, 2012. gada 24. novembris
iespējams
godīgi sakot ir tā - iedvesma ir, bet vārdu nav, uzrakstīt gribas kaut ko jēgpilnu, bet nav ko īsti pateikt.
interesanti ir tas, ka aptuveni pirms gada es sāku rakstīt blog'u, tad nerakstiju kādu laiku, jo biju atradusi citus iedvesmas izpausmes veidus un nu atkal esmu gandrīz tajā pašā laikā, tajā pašā vietā.
ik pa brīdim rakstot rodas doma - bezjēdzīgi, jādzēš ārā, kam tas ir vajadzīgs? bet katrai lietai šajā pasaulē ir jēga. arī sliktajiem notikumiem, cilvēkiem... ja mēs neredzētu ēnas puses, mēs nezinātu, kas ir labais un kas ir ļaunais.
savā ikdienā starp čīkstēšanu, mācīšanos, smaidīšanu, negulēšanu, smiekliem, ķīmiju, pusdienu gatavošanu, grūtajiem rītiem atradu mirkli filmai - intouchables, kas arī man deva iedvesmu, prieku tālāk darboties, sajūtu, ka varu, iespēju paskatīties uz dažādākām lietām ne tikai no vienas puses, bet no miljons pusēm...
šeit es neko jaunu nepateikšu, bet filma bija par vīrieti, kurš jūt un spēj darboties tikai ar galvu. viss pārējais ķērmenis ir nejūtīgs, bet viņš priecājas par dzīvi, iemīlas, ākstas, joko...
mēs savā ikdienas steigā skrienam un neapstājamies, lai pasmaidītu par to, cik ļoti mums patiesībā ir paveicies. šī filma man to atgādināja!
nevajag tikai eksistēt, pazust un nolaist rokas!
šis ieraksts bija kā lampiņu virtene - viena lampiņa sarakana, cita zila, vēl cita zaļa un dzeltena. labo domu un atziņu apkopojums!
visu, ko piedzīvo, izdzīvo no sirds!
elza.
interesanti ir tas, ka aptuveni pirms gada es sāku rakstīt blog'u, tad nerakstiju kādu laiku, jo biju atradusi citus iedvesmas izpausmes veidus un nu atkal esmu gandrīz tajā pašā laikā, tajā pašā vietā.
ik pa brīdim rakstot rodas doma - bezjēdzīgi, jādzēš ārā, kam tas ir vajadzīgs? bet katrai lietai šajā pasaulē ir jēga. arī sliktajiem notikumiem, cilvēkiem... ja mēs neredzētu ēnas puses, mēs nezinātu, kas ir labais un kas ir ļaunais.
savā ikdienā starp čīkstēšanu, mācīšanos, smaidīšanu, negulēšanu, smiekliem, ķīmiju, pusdienu gatavošanu, grūtajiem rītiem atradu mirkli filmai - intouchables, kas arī man deva iedvesmu, prieku tālāk darboties, sajūtu, ka varu, iespēju paskatīties uz dažādākām lietām ne tikai no vienas puses, bet no miljons pusēm...
šeit es neko jaunu nepateikšu, bet filma bija par vīrieti, kurš jūt un spēj darboties tikai ar galvu. viss pārējais ķērmenis ir nejūtīgs, bet viņš priecājas par dzīvi, iemīlas, ākstas, joko...
mēs savā ikdienas steigā skrienam un neapstājamies, lai pasmaidītu par to, cik ļoti mums patiesībā ir paveicies. šī filma man to atgādināja!
nevajag tikai eksistēt, pazust un nolaist rokas!
šis ieraksts bija kā lampiņu virtene - viena lampiņa sarakana, cita zila, vēl cita zaļa un dzeltena. labo domu un atziņu apkopojums!
visu, ko piedzīvo, izdzīvo no sirds!
elza.
pirmdiena, 2012. gada 9. jūlijs
domīgi rīti
vienvārdsakot, pēdējo dienu karstums, negulēšana un citi šādi tādi nieki tik ļoti ietekmē pašsajūtu. tā, ka āfrikā bērni ātrāk paliks gaišādaini nekā es sākšu iet ātri gulēt, lai pēc tam nečīkstētu.
sen šeit neesmu rakstījusi, tāpēc tāds no visām pusēm sagrābstīts domu klāstījums būs. bet kāpēc atkal rakstu? darba garlaicība tik ļoti galina, ka vajag rakstīt. nav jau tā, ka man te vienmēr tā, bet šodien tāda nepiepildīta diena.
liekas, ka tikko pabeidzu skolu, bija ( it kā) briesmīgie, stresa pilnie, šausminošie eksāmeni... bet ir jau vasara gandrīz pusē, un nav bijis neviens tāds miera brītiņš. vai mani tas pārsteidz un nogurdina? nē. man patīk darboties. tagad jau ir plāni līdz jūlija beigām. bet iepriecina fakts, ka šī ir tāda pēdējā "normālā" vasara, jo sāksies "pieaugušo" dzīve. katrā ziņā ir sajūta, ka 1.septembrī varēšu teikt - tā bija mana labākā vasara.
par šodienu. pēc trīs diennaktīm, kurās ir gultētas kādas 12h, kas man ir daudz par maz, šodien devos uz darbu. neskatoties uz to, ka mana mugura draudzējas ar vēžiem, gulēju labi. protams, bija grūti pamosties. bet stāsts par to - kā slikta kafija var sabojāt rītu. ar mani šorīt tas notika. tāpēc laika posmā no 8:00 līdz 10:00 biju īgnuma bubuļlācis. tagad esmu devusies kaujā pret "darba garlaicību", kas mani galināja, tagad ar ideālu kafiju - divas cukura tējkarotītes, viena kafijas karotīte, ūdens un saldais krējums - galinu viņu un jūtu, ka diena būs izdevusies. tā kā, dienu ne tikai ietekmē kāja, ar kuru izkāp no gultas, mēness stāvoklis vai trokšņi, bet arī kafijas garšīgums.
vēl trīs stundas darbā. pirmo reizi tā gaidu, kad beigsies darba diena. ja būtu, ko darīt, tā nebūtu. it kā gribas, lai atbrauc kāda firma, lai varu parēķināt, parakstīt, pauztraukties (foršs vārds), bet varbūt arī, lai nedēļas sākums ir tāds mierīgs un lēns.
šodienas atziņa - lai novērtētu labu mūziku, vajag paklausīties latvijas radio2 kādas divas stundas, un pēc tam jebkuru cita stila dziesmu (cits stils - visi izņemot šlāgermūzika).
lai veiksmīgs nedēļas iesākums!
elza.
sen šeit neesmu rakstījusi, tāpēc tāds no visām pusēm sagrābstīts domu klāstījums būs. bet kāpēc atkal rakstu? darba garlaicība tik ļoti galina, ka vajag rakstīt. nav jau tā, ka man te vienmēr tā, bet šodien tāda nepiepildīta diena.
liekas, ka tikko pabeidzu skolu, bija ( it kā) briesmīgie, stresa pilnie, šausminošie eksāmeni... bet ir jau vasara gandrīz pusē, un nav bijis neviens tāds miera brītiņš. vai mani tas pārsteidz un nogurdina? nē. man patīk darboties. tagad jau ir plāni līdz jūlija beigām. bet iepriecina fakts, ka šī ir tāda pēdējā "normālā" vasara, jo sāksies "pieaugušo" dzīve. katrā ziņā ir sajūta, ka 1.septembrī varēšu teikt - tā bija mana labākā vasara.
par šodienu. pēc trīs diennaktīm, kurās ir gultētas kādas 12h, kas man ir daudz par maz, šodien devos uz darbu. neskatoties uz to, ka mana mugura draudzējas ar vēžiem, gulēju labi. protams, bija grūti pamosties. bet stāsts par to - kā slikta kafija var sabojāt rītu. ar mani šorīt tas notika. tāpēc laika posmā no 8:00 līdz 10:00 biju īgnuma bubuļlācis. tagad esmu devusies kaujā pret "darba garlaicību", kas mani galināja, tagad ar ideālu kafiju - divas cukura tējkarotītes, viena kafijas karotīte, ūdens un saldais krējums - galinu viņu un jūtu, ka diena būs izdevusies. tā kā, dienu ne tikai ietekmē kāja, ar kuru izkāp no gultas, mēness stāvoklis vai trokšņi, bet arī kafijas garšīgums.
vēl trīs stundas darbā. pirmo reizi tā gaidu, kad beigsies darba diena. ja būtu, ko darīt, tā nebūtu. it kā gribas, lai atbrauc kāda firma, lai varu parēķināt, parakstīt, pauztraukties (foršs vārds), bet varbūt arī, lai nedēļas sākums ir tāds mierīgs un lēns.
šodienas atziņa - lai novērtētu labu mūziku, vajag paklausīties latvijas radio2 kādas divas stundas, un pēc tam jebkuru cita stila dziesmu (cits stils - visi izņemot šlāgermūzika).
lai veiksmīgs nedēļas iesākums!
elza.
otrdiena, 2012. gada 3. janvāris
pupiņas - kafijas, sviesta, cūku.
šoreiz - brainstorming's par visu, kas ieskrien galvā, kas izskrien no galvas un kas tajā paliek.
filma - glābta! otrā kristīgā filma manā kontā. filma par kristīgiem jauniešiem. galvenie varoņi ir trīs puiši un trīs meitenes. viena no meitenēm - bija, ir un būs kristīga, otra - paliek stāvoklī, domājot, ka tā viņa izglābs savu draugu, kurš ir gejs. trešā meitene - ēbrejiete, kas nemaz netic dievam. pirmais puisis - invalīds. puisis, kurš visu laiku ir savas ļoti kristīgās māsas ēnā (pirmā meitene). otrais - puisis - gejs, kuru aizsūta uz pāraudzināšanas skolu,lai viņu izārstētu no tā, ka viņam patīk puiši. trešais puisis- skolas direktora, mācītāja dēls. tas tāds mazs ieskats. varbūt ir interese. priekš manis tas bija vērtīgi uzzināt, kā dzīvo kristīgi jaunieši.
reālā dzīve. ticiet man, interesantāk ir satikties un darīt reālas darbības ar kādu kopā nevis sarakstīties virtuālajā pasaulē. reālajā pasaulē tu gūsti sajūtas, emocijas, atmiņas... piemēram, vakar pārliecinājos, ka neesmu neko zaudējusi no tā, ka biju pastaigā, pikojos, smējos...
superfm. lielisks radio. ir gan latviešu, gan ārzemju mūzika. mūzika, ko var klausīties fonā. var klausīties internetā - superfm.lv
suns kā mazs bērns. ar maziem suņiem ir kā ar bērniem. uz viņiem darbojas apgrieztā psiholoģija. ja tu viņiem saki - nevar tur kost, viņi obligāti tur kodīs un nekur citur!
adīšana. šodien izrādes rekvizītu izveides vārdā palīdzēju karīnai paadīt. godīgi sakot, ļoti nomierinoši un interesanti. biju jau aizmirsusi no pamatskolas kā tas ir. un tagad rodas domas, ka varētu kaut ko uzadīt, piemēram, manu biežāko valkāto apģērba gabalu - getras. piešujot tām - mežģīnītes, bumbulīšus... tās pārtop par māklas darbu un skaistu dāvanu! žēl, ka tās var dāvināt tikai sieviešu kārtas pārstāvēm.
žetonvakara izrāde. pavadot tik daudz laika ar klasi un sajūtot, ka tas viss iet uz beigu pusi, sāk nākt virsū skumjas. tomēr divpadsmit gadi nav mazs laiks. šie cilvēki ir bijuši ar mani kopā lielāko manas dzīves daļu. un tomēr būs tā, ka daļu no klasesbiedriem satikšu tikai salidojumos. tā bēdīgi, bet galvu augšā!
rinogēls. līdzeklis pret iesnām. diezgan neparocīgi pielietojams, bet efektīgs. ar vates kociņu jāiesmērē degunā un var paelpot!
elzas kāpostu zupa. šodien, netipiski man, uzvāriju kāpsotu zupu. nē, tur nebija kartupeļi, burkāni... vai jebkas cits, kas ir jāmizo. bija tikai piecas sastāvdaļas - svaigi kāposti, makaroni, buljona kubiciņi, dilles un ūdens. vienvārdsakot, ar buljonu ir tāpat kā ar kečupu - visu ar viņu var apēst.
zāle. kaut kā šausmīgi savādi. paskatos pa virtuves logu un manam skatam paveras hektārs ar zaļu zālīti. pavisam nejauki, jo gribas ieraudzīt sniegu. bet tomēr kaut kur šī zāle man šodien palīdzēja. ja pagājušajā vakarā ir bijis slapjš sniegs un pa nakti ir piesalis, ja tavā pagalmā ir kalniņš un tad, kad ir apledojis tu nevari uzbraukt ar mašīnu pa viņu - jā, zālīte tad palīdz.
filma - sliktā puiša metode. atkal jau stāsts par mīlestību. kā labais puisis pārtapa par slikto puisi un beigās atkal par labo. morāle tāda - ir jāatrod meitene un tad tu vari būt tāds, kāds tu esi.
kaut kā tā man ir gājis un par to esmu aizdomājusies!
elza
filma - glābta! otrā kristīgā filma manā kontā. filma par kristīgiem jauniešiem. galvenie varoņi ir trīs puiši un trīs meitenes. viena no meitenēm - bija, ir un būs kristīga, otra - paliek stāvoklī, domājot, ka tā viņa izglābs savu draugu, kurš ir gejs. trešā meitene - ēbrejiete, kas nemaz netic dievam. pirmais puisis - invalīds. puisis, kurš visu laiku ir savas ļoti kristīgās māsas ēnā (pirmā meitene). otrais - puisis - gejs, kuru aizsūta uz pāraudzināšanas skolu,lai viņu izārstētu no tā, ka viņam patīk puiši. trešais puisis- skolas direktora, mācītāja dēls. tas tāds mazs ieskats. varbūt ir interese. priekš manis tas bija vērtīgi uzzināt, kā dzīvo kristīgi jaunieši.
reālā dzīve. ticiet man, interesantāk ir satikties un darīt reālas darbības ar kādu kopā nevis sarakstīties virtuālajā pasaulē. reālajā pasaulē tu gūsti sajūtas, emocijas, atmiņas... piemēram, vakar pārliecinājos, ka neesmu neko zaudējusi no tā, ka biju pastaigā, pikojos, smējos...
superfm. lielisks radio. ir gan latviešu, gan ārzemju mūzika. mūzika, ko var klausīties fonā. var klausīties internetā - superfm.lv
suns kā mazs bērns. ar maziem suņiem ir kā ar bērniem. uz viņiem darbojas apgrieztā psiholoģija. ja tu viņiem saki - nevar tur kost, viņi obligāti tur kodīs un nekur citur!
adīšana. šodien izrādes rekvizītu izveides vārdā palīdzēju karīnai paadīt. godīgi sakot, ļoti nomierinoši un interesanti. biju jau aizmirsusi no pamatskolas kā tas ir. un tagad rodas domas, ka varētu kaut ko uzadīt, piemēram, manu biežāko valkāto apģērba gabalu - getras. piešujot tām - mežģīnītes, bumbulīšus... tās pārtop par māklas darbu un skaistu dāvanu! žēl, ka tās var dāvināt tikai sieviešu kārtas pārstāvēm.
žetonvakara izrāde. pavadot tik daudz laika ar klasi un sajūtot, ka tas viss iet uz beigu pusi, sāk nākt virsū skumjas. tomēr divpadsmit gadi nav mazs laiks. šie cilvēki ir bijuši ar mani kopā lielāko manas dzīves daļu. un tomēr būs tā, ka daļu no klasesbiedriem satikšu tikai salidojumos. tā bēdīgi, bet galvu augšā!
rinogēls. līdzeklis pret iesnām. diezgan neparocīgi pielietojams, bet efektīgs. ar vates kociņu jāiesmērē degunā un var paelpot!
elzas kāpostu zupa. šodien, netipiski man, uzvāriju kāpsotu zupu. nē, tur nebija kartupeļi, burkāni... vai jebkas cits, kas ir jāmizo. bija tikai piecas sastāvdaļas - svaigi kāposti, makaroni, buljona kubiciņi, dilles un ūdens. vienvārdsakot, ar buljonu ir tāpat kā ar kečupu - visu ar viņu var apēst.
zāle. kaut kā šausmīgi savādi. paskatos pa virtuves logu un manam skatam paveras hektārs ar zaļu zālīti. pavisam nejauki, jo gribas ieraudzīt sniegu. bet tomēr kaut kur šī zāle man šodien palīdzēja. ja pagājušajā vakarā ir bijis slapjš sniegs un pa nakti ir piesalis, ja tavā pagalmā ir kalniņš un tad, kad ir apledojis tu nevari uzbraukt ar mašīnu pa viņu - jā, zālīte tad palīdz.
filma - sliktā puiša metode. atkal jau stāsts par mīlestību. kā labais puisis pārtapa par slikto puisi un beigās atkal par labo. morāle tāda - ir jāatrod meitene un tad tu vari būt tāds, kāds tu esi.
kaut kā tā man ir gājis un par to esmu aizdomājusies!
elza
pirmdiena, 2012. gada 2. janvāris
konfekte "rīts"
grūts rīts/diena pēc nakts. nē, tas nenozīmē, ka man bija ballīte. nu savā ziņā bija - uztraukuma ballīte līdz 03:30 rīta.
jaunā gada sagaidīšana un būšana tajā.
godīgi sakot, jūtos kā cilvēks, kuram atmiņa nemaz nav. kopš man ir blogbook's (principā notebook, tikai es to izmantoju savādāk) viss tajā tiek sarakstīts pa plāna punktiem.
vecgada vakars. ja es būtu pagājušais gads, man nepatiktu, ja mani sauktu par vecgadu. sajūta tāda, it kā tas būtu kaut kas novecojis un nevajadzīgs. pedējās stundas 2011.gadā tika pavadītas ar ģimeni - vakariņas, laimīšu liešana, sarunas, smiekli, atmiņas... visam tam pa vidu suņi, mazi bērni... uzreiz atceros sarunu ar mazo brālēnu. nezinu kā mēs tikām līdz vārdam - bambolis, bet katrā ziņā mūsu mājās lielāka apvainojuma vairs nav. ja tevi nosauc par - bamboli, damboli, bambu - tu tiec automātiski aizvainots.
tad bija pienācis laiks doties uz salūta skatīšanos. bija skaisti. līdz brīdim, kad cilvēku pūlī iebrauca mašīna, uzlika raķetes uz jumta un sāka šaut. mēs, mincis un es, mazliet šokētas, bet vienīgais, ko es varēju pateikt bija - ej tu nost! skatījos kā mazs bērns.
jaunais gads. īsumā - karaoke, slidīgs ceļš. beisbola nūja, jautrībiņas, draugi, apsveikumi, miera pīpe, aizņemts tīkls... noteikti, ka katram sākās jaunais gads ar kādu apņemšanos. visvieglāk ir apņemties tikai vienu lietu, tad to izpildīt un tad apņemties nākamo. tieši tā daru arī es. tā nu cēlos tā paagrāk jaunajā gadā, skatījos multenes... tad bija klāt jau nākamā ballīte. baigi forši, ja ir daudz radi. tad devos uz baznīcu. bija tāda sajūta, ka man vajag tur būt. un jā, man tur vajadzēja būt.
tā pagāja pirmā diena. un luīzes ieteikuma pēc noskatījos trīs filmas pēc kārtas.
pirmā - cik man gadu? redzēta filma. par to, kā meitene grib būt 30 gadus veca un tāda arī kļūs. beigās apprecās ar savu labāko bērnības draugu.
otrā - zīmētā zēna dienasgrāmata. daudz vērtīgāka un patiesāka filma par pirmo. filma par brāļu attiecībām, kuras no sākuma ir kā visās normālās ģimenēs - lielākais brālis moca mazāko. un visjaunākais nekad nav vainīgs. tā ir līdz brīdim, kad puiši uztaisa ballīti un tur to noslēpumā no vecākiem... pamācoša filma.
trešā - valentīndiena. viszināmākā filma. it kā par mīlestību starp sievieti un vīrieti. bet vienīgā vieta, kur apraudājos bija, kur sieviete, kura strādā armijā, pēc vienpadsmit mēnešu prombūšanas apciemoja savu dēlu.
zinu, ka muļķīgi ir rakstīt par zobu mazgāšanu. bet godīgi sakot, jautrāk ir mazgāt zobus ar kādu kopā, kad abiem netīras mutes ar zobu pastu un nevar parunāt, jo ir pārāk pilna mute.
un tad sākās jautrā naksniņa. kaut kur pulkstens 2:00 bija sajūta, ka uzsprāgs kamīns. bet viss beidzās labi.
_________________________________________________________________
tā pulkstens 14:00 šodien piecēlos. esmu augšā tikai divas stundas, bet drīz jau ir vakars klāt.
šodien aizdomājos par to - kāpēc cilvēki vairāk pavada laiku pie TV un kompjūteriem nekā kontaktējoties ar tiem pašiem cilvēkiem dzīvē? mazliet neloģiski. un satiekoties dzīvē tu gūsti vairāk labo emociju nekā rakstot. un skatoties TV tur tikai un vienīgi ir negācija. izņemot - labestības dienu! jo katra reklāma mūsos izraisa dusmas. ir vērts aizdomāties!
beidzot ir jāsāk aktīvākas dienas gaitas, jāmeklē kas jauns un jāpiepilda sevi ar laimi!
elza
jaunā gada sagaidīšana un būšana tajā.
godīgi sakot, jūtos kā cilvēks, kuram atmiņa nemaz nav. kopš man ir blogbook's (principā notebook, tikai es to izmantoju savādāk) viss tajā tiek sarakstīts pa plāna punktiem.
vecgada vakars. ja es būtu pagājušais gads, man nepatiktu, ja mani sauktu par vecgadu. sajūta tāda, it kā tas būtu kaut kas novecojis un nevajadzīgs. pedējās stundas 2011.gadā tika pavadītas ar ģimeni - vakariņas, laimīšu liešana, sarunas, smiekli, atmiņas... visam tam pa vidu suņi, mazi bērni... uzreiz atceros sarunu ar mazo brālēnu. nezinu kā mēs tikām līdz vārdam - bambolis, bet katrā ziņā mūsu mājās lielāka apvainojuma vairs nav. ja tevi nosauc par - bamboli, damboli, bambu - tu tiec automātiski aizvainots.
tad bija pienācis laiks doties uz salūta skatīšanos. bija skaisti. līdz brīdim, kad cilvēku pūlī iebrauca mašīna, uzlika raķetes uz jumta un sāka šaut. mēs, mincis un es, mazliet šokētas, bet vienīgais, ko es varēju pateikt bija - ej tu nost! skatījos kā mazs bērns.
jaunais gads. īsumā - karaoke, slidīgs ceļš. beisbola nūja, jautrībiņas, draugi, apsveikumi, miera pīpe, aizņemts tīkls... noteikti, ka katram sākās jaunais gads ar kādu apņemšanos. visvieglāk ir apņemties tikai vienu lietu, tad to izpildīt un tad apņemties nākamo. tieši tā daru arī es. tā nu cēlos tā paagrāk jaunajā gadā, skatījos multenes... tad bija klāt jau nākamā ballīte. baigi forši, ja ir daudz radi. tad devos uz baznīcu. bija tāda sajūta, ka man vajag tur būt. un jā, man tur vajadzēja būt.
tā pagāja pirmā diena. un luīzes ieteikuma pēc noskatījos trīs filmas pēc kārtas.
pirmā - cik man gadu? redzēta filma. par to, kā meitene grib būt 30 gadus veca un tāda arī kļūs. beigās apprecās ar savu labāko bērnības draugu.
otrā - zīmētā zēna dienasgrāmata. daudz vērtīgāka un patiesāka filma par pirmo. filma par brāļu attiecībām, kuras no sākuma ir kā visās normālās ģimenēs - lielākais brālis moca mazāko. un visjaunākais nekad nav vainīgs. tā ir līdz brīdim, kad puiši uztaisa ballīti un tur to noslēpumā no vecākiem... pamācoša filma.
trešā - valentīndiena. viszināmākā filma. it kā par mīlestību starp sievieti un vīrieti. bet vienīgā vieta, kur apraudājos bija, kur sieviete, kura strādā armijā, pēc vienpadsmit mēnešu prombūšanas apciemoja savu dēlu.
zinu, ka muļķīgi ir rakstīt par zobu mazgāšanu. bet godīgi sakot, jautrāk ir mazgāt zobus ar kādu kopā, kad abiem netīras mutes ar zobu pastu un nevar parunāt, jo ir pārāk pilna mute.
un tad sākās jautrā naksniņa. kaut kur pulkstens 2:00 bija sajūta, ka uzsprāgs kamīns. bet viss beidzās labi.
_________________________________________________________________
tā pulkstens 14:00 šodien piecēlos. esmu augšā tikai divas stundas, bet drīz jau ir vakars klāt.
šodien aizdomājos par to - kāpēc cilvēki vairāk pavada laiku pie TV un kompjūteriem nekā kontaktējoties ar tiem pašiem cilvēkiem dzīvē? mazliet neloģiski. un satiekoties dzīvē tu gūsti vairāk labo emociju nekā rakstot. un skatoties TV tur tikai un vienīgi ir negācija. izņemot - labestības dienu! jo katra reklāma mūsos izraisa dusmas. ir vērts aizdomāties!
beidzot ir jāsāk aktīvākas dienas gaitas, jāmeklē kas jauns un jāpiepilda sevi ar laimi!
elza
Abonēt:
Komentāri (Atom)