konfekte "rīts"

grūts rīts/diena pēc nakts. nē, tas nenozīmē, ka man bija ballīte. nu savā ziņā bija - uztraukuma ballīte līdz 03:30 rīta. 


jaunā gada sagaidīšana un būšana tajā.
godīgi sakot, jūtos kā cilvēks, kuram atmiņa nemaz nav. kopš man ir blogbook's (principā notebook, tikai es to izmantoju savādāk) viss tajā tiek sarakstīts pa plāna punktiem. 
vecgada vakars. ja es būtu pagājušais gads, man nepatiktu, ja mani sauktu par vecgadu. sajūta tāda, it kā tas būtu kaut kas novecojis un nevajadzīgs. pedējās stundas 2011.gadā tika pavadītas ar ģimeni - vakariņas, laimīšu liešana, sarunas, smiekli, atmiņas... visam tam pa vidu suņi, mazi bērni... uzreiz atceros sarunu ar mazo brālēnu. nezinu kā mēs tikām līdz vārdam - bambolis, bet katrā ziņā mūsu mājās lielāka apvainojuma vairs nav. ja tevi nosauc par  - bamboli, damboli, bambu - tu tiec automātiski aizvainots. 
tad bija pienācis laiks doties uz salūta skatīšanos. bija skaisti. līdz brīdim, kad cilvēku pūlī iebrauca mašīna, uzlika raķetes uz jumta un sāka šaut. mēs, mincis un es, mazliet šokētas, bet vienīgais, ko es varēju pateikt bija - ej tu nost! skatījos kā mazs bērns. 
jaunais gads. īsumā - karaoke, slidīgs ceļš. beisbola nūja, jautrībiņas, draugi, apsveikumi, miera pīpe, aizņemts tīkls... noteikti, ka katram sākās jaunais gads ar kādu apņemšanos. visvieglāk ir apņemties tikai vienu lietu, tad to izpildīt un tad apņemties nākamo. tieši tā daru arī es. tā nu cēlos tā paagrāk jaunajā gadā, skatījos multenes... tad bija klāt jau nākamā ballīte. baigi forši, ja ir daudz radi. tad devos uz baznīcu. bija tāda sajūta, ka man vajag tur būt. un jā, man tur vajadzēja būt. 
tā pagāja pirmā diena. un luīzes ieteikuma pēc noskatījos trīs filmas pēc kārtas. 
pirmā - cik man gadu? redzēta filma. par to, kā meitene grib būt 30 gadus veca un tāda arī kļūs. beigās apprecās ar savu labāko bērnības draugu. 
otrā - zīmētā zēna dienasgrāmata. daudz vērtīgāka un patiesāka filma par pirmo. filma par brāļu attiecībām, kuras no sākuma ir kā visās normālās ģimenēs - lielākais brālis moca mazāko. un visjaunākais nekad nav vainīgs. tā ir līdz brīdim, kad puiši uztaisa ballīti un tur to noslēpumā no vecākiem... pamācoša filma.
trešā - valentīndiena. viszināmākā filma. it kā par mīlestību starp sievieti un vīrieti. bet vienīgā vieta, kur apraudājos bija, kur sieviete, kura strādā armijā, pēc vienpadsmit mēnešu prombūšanas apciemoja savu dēlu. 
zinu, ka muļķīgi ir rakstīt par zobu mazgāšanu. bet godīgi sakot, jautrāk ir mazgāt zobus ar kādu kopā, kad abiem netīras mutes ar zobu pastu un nevar parunāt, jo ir pārāk pilna mute. 
un tad sākās jautrā naksniņa. kaut kur pulkstens 2:00 bija sajūta, ka uzsprāgs kamīns. bet viss beidzās labi. 


_________________________________________________________________


tā pulkstens 14:00 šodien piecēlos. esmu augšā tikai divas stundas, bet drīz jau ir vakars klāt. 
šodien aizdomājos par to - kāpēc cilvēki vairāk pavada laiku pie TV un kompjūteriem nekā kontaktējoties ar tiem pašiem cilvēkiem dzīvē? mazliet neloģiski. un satiekoties dzīvē tu gūsti vairāk labo emociju nekā rakstot. un skatoties TV tur tikai un vienīgi ir negācija. izņemot - labestības dienu! jo katra reklāma mūsos izraisa dusmas. ir vērts aizdomāties!


beidzot ir jāsāk aktīvākas dienas gaitas, jāmeklē kas jauns un jāpiepilda sevi ar laimi!




elza