saldrūgtens kakao vēderā danco un domas kā sniegpārslas galvā dīdās un riņķo.
mani neliek mierā viens jautājums - kāpēc cilvēki meklē sev otras pusītes sludinājumos? es saprastu, ja nu galīgi itin nemaz nebūtu neviena cita iespēja, kā iepazīties. bet ir taču tik daudz iespēju. un galu galā, nav nemaz jāmeklē. labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu. nu lūk, šīs iespējas ir jāsaskata dzīvē, piemēram, uz ielas, kādā pasākumā, tramvajā, tirgū, izstādē, skolā... un šādu iespēju ir neskaitāmi daudz. tieši tāpēc arī vislabākie un aizraujošākie iepazīšanās stāsti ir negaidīti.
un vēl runājot par sludinājumiem. ir divu veidu grupas.
- raksta sludinājumus ar tekstiem - meklēju mīļu, jauku, skaistu, gudru...
- raksta sludinājumus ar tekstiem - izmisis vilks meklē viltīgu lapsiņu...
tās ir divas galējības. pirmais variants ir sekluma seklums, jo jebkurš, labi, gandrīz jebkurš, ir mīļš, jauks un tā tālāk. un otrs variants ir izmisuma izmisums. tas ir tad, kad jau vairs nezini vai gribi mīļu, skaistu... galvenais, lai ir.lai nu kā, katrs pats savas laimes kalējs. un katrā ziņā tas nenozīmē, ka ir jāmeklē visu laiku un "jāņaud" par to, ka esi vientuļš, neviens tevi nemīl un viss ir slikti. ir jāpriecājas par to, kas tev ir dots, par katru nieku un sīkumu, par cilvēkiem tev apkārt, par laikapstākļiem, par notikumiem... par visu skaisto. jo nevienam tu nepatiksi sabozies, īgns un sliktā garastāvoklī. priecīgi cilvēki pievelk priecīgus cilvēkus, bēdīgi cilvēki pievelk bēdīgus.
ja gribi sev blakus tādu pašu īģņu, tad tikai uz priekšu - bēdāsimies, "činkstēsim", sūrosimies un pukosimies. būsim viens liels bēdu brāļu bars, kas viens otram uzgāž savas problēmas, kad jau pašiem ir problēmu tik daudz, cik cukurvatē cukura.
bet lai tā nenotiktu - smaidīsim, priecāsimies, iepriecināsim cits citu no tā paši kļūstot laimīgāki un mēģināsim gan savas, gan citu dzīves padarīt labākas!
elza
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru