akvārijs ar mandarīniem un latviešu mūzika.
mani svētki latviskā garā.
šodien tāda mīļa sajūta pārņēma. ko tikai šodien neredzēju un nedarīju, tas ir, ko es redzēju un ko darīju. piemēram, skatījos kā draudzene mazgā matus, klausījos kā otra draudzene skaita ātri vārdus, nekontrolēti slīdēju pa ledainu ceļu, domāju daudz domas, paliku viena, bet tajā pašā laikā ar daudziem kopā, biju baznīcā, izjutu dīvainas sajūtas...
bet aizdomājos atkal par to pašu. saistībā ar baznīcu. šoreiz biju siltā, mājīgākā... bet nevar salīdzināt, jo būtība ir viena. kaut kā dīvaini liekas, ka cilvēki baznīcā visi ir tik jauki, mīļi, gaiši... bet izejot no tās mainās. gļēvi un sekli. tā jau ir melošana sev.
lai nu kā, nemāku aizslēgt savai mājai durvis, jāceļ barikādes!
elza
Tu biji? Laikam bija tik daudz cilvēku, ka nesazīmēju.
AtbildētDzēstBtw tas mainīgais ārpusē ir normāli. Nu tb tas nav normāli, bet ir normāla parādība.
Jo ne viss ir zelts, kas mutē spīd. Bet tas ir garāks stāsts par vienu bloga komentāru.
biju, biju. :) šoreiz tiešām bija daudz cilvēku.
AtbildētDzēstnu jā. bet es par to tā aizdomājos, ka man tas neliekas pareizi. un pats tizlākais ir tas, ka dažbrīd es arī esmu viņu skaitā.
un vispār bija ļoti jauki. :)