godīgi sakot, vecāku šoferim būt nemaz nav tik jauka padarīšana. tev ir jāgaida, kamēr tavi vecāki kārtīgi atpūtīsies un tu tikmēr mēģini meklēt ko padarīt, lai neaizmigtu un darītu kaut ko lietderīgu. bet tas tā, ja salīdzina ar to, ko vecāki ir darījuši mūsu labā?
par dubultsvētkiem. vai ir jauki, ka vārda diena un dzimšanas diena ir vienā dienā? kad esi mazs - nē. kad esi jau pieaugušais - jā. jo, manuprāt, kad esi bērns, tev ir svarīgi, lai ir vairāk ballītes, dāvanas, pārsteigumi... un katrs mazais grib vairākus vārdus, lai būtu vairāk visas padarīšanas, kas ietilpst svinībās. bet kad esi jau pieaugušais, tas vairs neliekas tik īpaši. tu sāc svinēt tikai apaļās jubilejas, bet tās pašas svini negribot un tikai tāpēc, ka ir cilvēki, kas tevi apsveic un tu jūties pateicīgs viņu priekšā. tāpēc uzaicini viņus pie sevis un rīko balli! kaut kā tomēr muļķīgi.
atkal novēroju dīvainu reakciju. cilvēki ir stesojuši, nervozējuši, sasprindzinājušies, uztraukušies pirms kāda pārbaudījuma, kad pārbaudījums ir galā, sākas smiešanās, ākštīšanās, muļķošanās. tā ir kaut kāda nervu, stresa pazušanas reakcija? bet katrā ziņā jauka reakcija. šodien piedzīvoju un nesūdzos.
man noteikti kā daudziem citiem nav ziemassvētku sajūtas, jo nav sniega. bet atradu lielisku veidu sajūtas radīšanai - mandarīni, piparkūkas, kakao un ziemassvētku dziesmas. patiešām iedarbīgi.
nu re. raksts ir galā un vecāki arī zvana!
esmu gaidīšanas laikā izdarījusi kaut ko lietderīgu!
beidzot pelnītais visas nedēļas miegs ir klāt un rīt jau piektdiena!
smaidam un priecājamies par visu labo, kas notiek mums apkārt!
elza
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru