ārpusē ir kaut kāda vētra un godīgi sakot, ir šausmīgi bailīgi un vēsi.
bet ko nu par to.
šodiena. kārtīgi izgulējos pēc aktīvajām brīvdienām. skolā gāja mierīgi.
starp mēģinājumu un skolu ar zani braucām pie manis un dziedājām ziemassvētku dziesmas.
atkal tā svēciskāk (tāds vārds nav) palika. uzjundīja svētku sajūtas...
kārtējā diena, kad ar skolas biedriem kārtīgi pajautrojāmies, jaundarinātus vārdus radījām, piemēram, drinkings, fightings, riverings, glābings, dusmings... jautri.
un sāku domāt par to, ka cilvēki daudz ko pārprot no pārāk mazas informācijas. ir informācijas trūkums un uzreiz tiek kaut kas secināts. piemēram, ja ģimene veikalā pērk rollton'us un to kāds redz vismaz divas reizes, uzreiz visiem ir skaidrs, ka šī ģimene neko citu neēd. vai arī kaut kas ir noticis, piemēram, krūmiņu ģimenes jaunākā meitiņa staigā ar zilumu uz rokas, tiek secināt, ka viņu mājās sit.
nu kaut kā mazliet muļķīgi.
piemēram, man tā sanāca, kad pateicu, ka neskatos labdarbībai veltītos raidījumus. un cilvēki secina, ka es neziedoju un man tādas lietas nepatīk. bet tā nemaz nav. vienkārši es pārāk tam visam procesam jūtu līdz un galu galā ir jāraud, daudz jādomā... un nereti rodas nevis patīkamas sajūtas, bet gan pārmetošas un sliktas.
šodien atcēlās divi ziemassvētku koncerti. no vienas puses - patīkami. būs brīvs laiks. no otras puses - kādam nebūs tā iespēja saņemt ziemassvētku sajūtu tieši no mums. bet viss notiek uz labu.
un vēl kas. ja reti spēlē ģitāru, ļoti sāp pirksti. un visvieglāk ir iemācīties spēlēt green day dziesmu - wake me up when september ends.
apdomīgas darbības un labas domas!
elza
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru