šo-rīt, šo-dien, šo-vakar galvā kā skudras skraida domas par trim lietām - černobiļu, handmad'inājumiem (pašu rokām darināto) un mācību - nākotne.
pārmaiņus skan bob marley un stevie wonder. dzērvenes bez pūdercukura un kakao. ja šīs ogas būtu augušas 1986.gada 26.aprīlī, vai tās būtu gigantiskas kā ķirbji? vai tās ēdot, cilvēks radiācijas ietekmē radītu savus pēcnācējus ar savādām ekstrimitātēm un iekšējiem orgāniem? lai arī cik tas būtu interesanti un vienlaicīgi baisi, 25 gadus pēc šīs katastrofas cilvēki brauc ekskursijās uz traģēdijas vietu un interesējas par briesmīgo notikumu. tur ir aizliegts dzīvot un pilnvērtīgas sekas vēl nav apzinātas. radiāciju varēja sajust pat 1700km attālumā, zviedrijā. kad katarastrofa notika, cilvēkus evakuēja tikai pēc 36h. lai tagad, pēc 25 gadiem, varētu doties apskatīties visu tuvāk, vispirms pārbauda - veselību. ir pilnībā viss apģērbs jānovelk un jāuzvelk turienes dotais. katram ekskursantam tiek iedoti dozametri (kas mēra radiācijas līmeni). pie sarkafāga lielākās plaisas radiācija šodien ir - 94 mikrorentgeni stundā, bet normāls rādītājs ir - 0,18 mikrorentgeni stundā. sprāgušais reaktors bija ceturtais, bet 2000.gadā slēdza arī trešo, otro reaktoru slēdza pēc liela ugunsgrēka 1991.gadā un pirmo reaktoru slēdza 1996.gadā, kad tam bija beidzies derīguma termiņš. traģēdijas seku likvidācijā piedalījās 600 000 cilvēki, no tiem vismaz 6000 latviešu. tā, kā cilvēkus evakuēja tikai pēc 36h no tā brīža, kad uzsprāga ceturtais reaktors, ļoti liels cilvēku skaits uzņēma radiāciju. līdz šai dienai nav zināms cik daudz cilvēku gāja bojā. šodien tur ir palikuši tikai koki, krūmi, dzīvnieki... un produktus, kas ir auguši černobiļas teritorijā nevarēs lietot vismaz vēl 20 000 gadus. tas attiecas arī uz teritoriju 10km rādiusā ap reaktoru. skumji un ir vērts padomāt par to, kā mums ir veicies!
mēs ikviens domājam par ziemassvētku dāvanām saviem mīļajiem. tad nu es iedomājos par to, cik jauki ir saņemt pašdarinātu dāvanu. tu zini, ka paša gatavots ir no sirds. bet tomēr šai dāvanai ir jābūt īpašai un orģinālai. ja man uzdāvinātu, piemēram, tamborētu šalli, un es redzu, ka vismaz vēl 10 cilvēkiem ir tādas, es justos tā, it kā man būtu uzdāvināta dāvana no fabrikas. un ja tā padomā, tad ir fabrikas, kurās cilvēki patiešām visu rada ar savām rokām. šī man liekas ir tieši tāda pati situācija. tikai darbā ir iesaistīts viens cilvēks. tāpēc padomāsim, kā iepriecināt katru mūsu mīļo, tuvo īpaši, lai dāvana būtu radīta tieši viņam!
un visbeidzot par nākotni. šoreiz nebūs runa par nākotni tādā izpratnē kā - profesija, ģimene, dzīve. bet gan par to - kāpēc skolā nav tāds priekšmets kā nākotne? ir taču vēsture, kas ir pagātne. jā, protams, ir vajadzīgs uzzināt par to, kas ir noticis agrāk. bet kāpēc arī neuzzināt, kā labāk rīkoties, lai viss izdotos nākotnē? es domāju, ka arī tas būtu noderīgi. lai veidotu nākotni ir vajadzīgs - sapnis!
skanot elton john - can you feel the love tonight, kakao ir beidzies, vien dzērvenes vēl vitamīnus dāvā!
elza
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru